risināties
risināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību). Ritēt (3).
Piemēri..tās [pilsētas] ielās risinājušās kaujas, katrs nams, katra pēda zemes liecināja par aizvadīto cīņu sīvumu.
- ..tās [pilsētas] ielās risinājušās kaujas, katrs nams, katra pēda zemes liecināja par aizvadīto cīņu sīvumu.
- Fransisko Pizarro.. ar vienu kuģi steigšus izgāja jūrā un devās uz Gomeras salu Kanāriju arhipelāgā. ..Ceļojums pāri okeānam risinājās laimīgi.
- Livonijas atsevišķo valstu starpā risinājās pastāvīgas ķildas, reizēm pat bruņotas sadursmes.
- Stāsta darbība risinās Liepājā un attēlo turienes zēnu priekus un bēdas.
2.Vērsties plašumā, attīstīties (par sarunu, domu, tematu u. tml.).
PiemēriMūsu saruna sāk risināties aizvien brīvāk un nepiespiestāk. Man izgaist neveiklības sajūta..
- Mūsu saruna sāk risināties aizvien brīvāk un nepiespiestāk. Man izgaist neveiklības sajūta..
4.Refl. → risināt2. Tikt risinātam.
PiemēriProblēma risinās ar grūtībām.
- Problēma risinās ar grūtībām.
5.Refl. → risināt3. Tikt risinātam.
6.Refl. → risināt4. Tikt risinātam.
Avoti: 6-2. sējums