Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūgtums
rūgtums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rūgts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPienenes pirms lietošanas aplej ar citronskābes šķīdumu vai apslaka ar citronu sulu, tad samazinās īpatnējais rūgtums.
Stabili vārdu savienojumi
2.Vispārināta īpašība → rūgts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..ievas.. vīta, piepildīdamas mazo telpu ar reibinošu rūgtumu.
3.Vispārināta īpašība → rūgts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriNeveiksmju rūgtums.
Avoti: 6-2. sējums