Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rūtots
rūtots -ais; s. -a, -ā
rūtoti apst.
1.Divd. → rūtot [1].
2.Rūtains.
Piemēri..tu man uzdāvināji rūtotu galvas lakatiņu.
3.reti Tāds, kam ir rūtis (2).
PiemēriSētas māja aizaugusi vīnstīgām. Gaisma spīd caur nodzeltējušu lapu rakstiem un sīki rūtotu logu kvadrātiem.
Avoti: 6-2. sējums