racionālisms
racionālisms -a, v.; parasti vsk.
1.filoz. Izziņas teorijas virziens, kas prātu un jēdzienisko domāšanu uzskata par vienīgo izziņas avotu un noliedz empīriju vai mazina tās nozīmi.
2.Saprātīga attieksme pret īstenību. Saprātīga, uz intelektuālu darbību pamatota rīcība.
Piemēri..viņš katru savu soli aprēķināja, katru domu izsvēra un vārdu apdomāja. Racionālisms bija kļuvis par Andreja būtību.
- ..viņš katru savu soli aprēķināja, katru domu izsvēra un vārdu apdomāja. Racionālisms bija kļuvis par Andreja būtību.
- Viņa raksturam gan piemita racionālisms, viņš prata savus soļus aukstasinīgi apsvērt un atsacīties no tā, kas varēja izrādīties neizdevīgs.
3.arhit. Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
Piemēri..sabiedrisko ēku risinājumā tīrās racionālisma līnijas aizvien biežāk nomaina sarežģītas, plastiski daudzveidīgas formas..
- ..sabiedrisko ēku risinājumā tīrās racionālisma līnijas aizvien biežāk nomaina sarežģītas, plastiski daudzveidīgas formas..
4.Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
PiemēriRanacionālistiskā mākslas teorija, kas izveidojās 17. gadsimtā, tomēr bija pretrunā ar mākslas specifiku.
- Ranacionālistiskā mākslas teorija, kas izveidojās 17. gadsimtā, tomēr bija pretrunā ar mākslas specifiku.
- Racionālisms tiecās visu reducēt līdz vispārējām, ļoti abstraktām likumsakarībām, bet mākslas centrā vienmēr ir konkrēti tēli.
- ..visā gleznas kvadratūrā jūtama ar racionālismu nomaskēta gleznieciskā aizrautība.
- ..skaņdarbu traktējumā [altistam] varējām piedēvēt zināmu racionālismu un vēsumu.
Avoti: 6-2. sējums