radiācija
radiācija -as, s.; parasti vsk.
Viļņu vai daļiņu izplatīšanās telpā. Starojums.
PiemēriKosmiskā radiācija.
- Kosmiskā radiācija.
- Radiācijas intensitāte.
- Atstarotā radiācija.
- Ultravioletā radiācija.
- Radiācijas lauks.
- Lai gan radiācijas avotus atklāja samērā nesen, pats starojums uz Zemes ir pastāvējis jau kopš planētas rašanās..
- Radiāciju plaši lieto gan elektroenerģijas ražošanā un rūpniecībā, gan arī kultūraugu selekcijā un medicīnā.
- Saules radiācija ir ideāls enerģijas avots gan enerģijas daudzuma, gan tīrības ziņā. Saules starojumam, kas sasniedz Zemes virsmu, ir apmēram 20000 miljardu kilovatu liela jauda.
- Saules aktivitāte nosaka arī Zemes radiācijas joslu struktūru un augstumu.
Stabili vārdu savienojumiCaurspiedīgā radiācija. Radiācijas fizika.
- Caurspiedīgā radiācija — Daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
- Radiācijas fizika — Zinātnes nozare, kas pētī, kā iegūt apstarošanas ceļā vielas ar vēlamām īpašībām.
- Radiācijas ģenētika — Zinātnes nozare, kas pētī jonizējošo starojumu izraisītos ģenētisko struktūru bojājumus.
- Radiācijas higiēna — med. Higiēnas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma iedarbību uz cilvēka organismu un izstrādā pasākumus aizsardzībai pret šo starojumu.
- Radiācijas josla — astr. Kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kura ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
- Radiācijas ķīmija — Zinātnes nozare, kas pēlī jonizējošā starojuma izraisītās ķīmiskās pārmaiņas vielā.
Avoti: 6-2. sējums