radība
radība -as, s.
1.Dzīvu būtņu kopums.
Piemēri«Katram ir savs darbs... Visa radība kust un priecājas par savu dzīvību..»
Stabili vārdu savienojumiRadības kronis.
1.1.savienojumā ar apzīmētāju Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
PiemēriNeviena dzīva radība neparādījās laukā, un, kad pajūgs ieslīdēja mežā, to nesveica neviena putna balss.
Avoti: 6-2. sējums