rakņāties
rakņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām.
PiemēriRakņāties dārzā.
1.1.Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
Piemēri..Vilnis rakņājās.. pa.. noliktavas drupām. Te pēkšņi viņš uzdūrās kādam metāla priekšmetam.
1.2.Vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu.
PiemēriRakņāties pa sniegu.
2.Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
PiemēriSilmežs.. meklējās un rakņājās pa visām galda un drēbju skapja atvilktnēm pēc tintes, papīra un spalvas.
3.sar. Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
Piemēri«..Olas mammu esam atraduši un pagātnes noslēpumu atklājuši.. Es domāju tā, pietiek rakņāties pagātnē, vērsīsim skatienu nākotnē...» Aivis apklusa..
Avoti: 6-2. sējums