Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rakaris
rakaris -ra, v.; sar.
1.Palaidnīgs bērns.
Piemēri«Tas ir negants puika, bet viņš drīz aizbrauks. Viņa māte tam nāks pakaļ un nodos to ganos. Kur lai citur liek tādu rakari.»
1.1.Pieaugušais, kas dara ko nevēlamu, arī pārgalvīgu, negaidītu.
Piemēri«Pag, pag, kur tas rakaris aizmuka?!» Bet apšļācējs [šoferis] nemaz nedomā bēgt.
Avoti: 6-2. sējums