rangs
rangs -a, v.
1.Cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem.
PiemēriDiplomātiskie rangi.
- Diplomātiskie rangi.
- Rangu tabula.
- ..pieaugusi [laukos] arī visu rangu speciālistu profesionālā sagatavotība.
- ..toreiz viņa vēl nebija ne PSRS Tautas skatuves māksliniece, ne arī ar kādiem citiem augsta ranga tituliem novērtēta aktrise.
- pārn. Dabiski, bailēm ir pakļauti zemākā ranga dzīvnieki - tie spiesti griezt ceļu augstāko rangu īpatņiem..
1.1.Priekšmetu, parādību grupējuma pakāpe pēc to nozīmīguma.
Piemēri..Vecrīgā vietu atradīs augstāka ranga iestādes un sabiedriskās organizācijas..
- ..Vecrīgā vietu atradīs augstāka ranga iestādes un sabiedriskās organizācijas..
- Treneri iegūst vārdu un autoritāti tikai reizē ar savu audzēkņu panākumiem augsta ranga sacensībās.
1.2.mat. Numurs, ar ko apzīmē kādu no noteiktā veidā sakārtotām variantēm.
PiemēriRangu korelācija.
- Rangu korelācija.
- Matricas rangs.
2.mit. Karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa.
PiemēriOtrā ranga kapteinis.
- Otrā ranga kapteinis.
- ..visāda ranga oficieri aplidoja Silviju kā mušas medus burku.
- Maza zemnīca. To vēl nesen būvējuši vācieši. Tanī mitinājies kāds no viņu vidēja ranga virsniekiem.
2.1.Karakuģu iedalījuma pakāpe pēc to tonnāžas, tehniskā raksturojuma un bruņojuma.
PiemēriPirmā ranga kreiseris.
- Pirmā ranga kreiseris.
Avoti: 6-2. sējums