Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rantains
rantains -ais; s. -a, -ā
rantaini apst.; bot.
Tāds, kam ir apaļīgi, vienmērīgi zobiņi (par augu lapām).
PiemēriLapu plūksnas iegarenas, olveida, ar rantainu.. malu.
Avoti: 6-2. sējums