režģīt
režģīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
Ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt.
PiemēriRežģīt diegus.
- Režģīt diegus.
- ..viņš režģīja auklu ar ieskurbušā cilvēka stūrgalvīgo apsēstību, aplauzdams nagus un nesajuzdams sāpes.
Avoti: 6-2. sējums