režģīties
režģīties parasti 3. pers., -ījas, pag. -ījās
1.Refl. → režģīt. Tikt režģītam.
PiemēriMātei vīšana tomēr neveicās. Striķi režģījās..
1.1.pārn. Būt juceklīgam, neskaidram.
PiemēriEs parasti ātri aizsmoku, un tad arī vārdi sāk režģīties.
Avoti: 6-2. sējums