recidivēt
recidivēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; intrans.
1.Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
PiemēriMietpilsonība recidivē.
2.med. Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
PiemēriBieži roze recidivē tajā paša vietā, jo organisms tiek sensibilizēts.
3.jur. Tikt atkārtotam (par bīstamu līdzīgu noziegumu).
Avoti: 6-2. sējums