redzīgs
redzīgs -ais; s. -a, -ā
redzīgi apst.
1.Tāds, kam ir redze.
PiemēriKad neredzīgais kļūst redzīgs un ierauga gaismu, viņam noreibst galva.
1.1.Tāds, kam ir laba redzes spēja (par acīm).
PiemēriPa spožo rīta rasu aizbrienu līdz Zilupītei un nomazgāju nakti no acīm. Un pēkšņi acis kļūst divtik redzīgas, divtik asas.
2.Tāds, kas ātri pamana, ievēro ko. Tāds, kas viegli uztver un izprot. Vērīgs.
Piemēri..Grundulis ātri dabūja zināt par barona Korfa atgriešanos no Vācijas, devās turp un.. piedāvāja savus pakalpojumus, solīdamies vienmēr būt pazemīgs un redzīgs.
Avoti: 6-2. sējums