Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rekte
rekte -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Noteikta, iedibināta kārtība. Arī tiesība.
PiemēriJauni laiki pienākuši. Latviešiem būs visas tās pašas rektes, kas vāciešiem, un vēl vairāk.
Avoti: 6-2. sējums