rekšķēt
rekšķēt parasti 3. pers., rekšķ, pag. rekšķēja
rekšēt parasti 3. pers., rekš, pag. rekšēja; intrans.; reti
Rukšķēt.
PiemēriUz viņa [kuiļa] aiz spiesto kviekšanu dikti rekšķēja līdzi savā ko pīgajā aizgaldā visas cūcenes un veprēni.
Avoti: 6-2. sējums