remdēt
remdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
PiemēriRemdēt sāpes.
1.1.pareti Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
PiemēriKā mani remdē tava atzīšanās! Tā ir kā ziedu balzams man uz rētām.
Avoti: 6-2. sējums