retumis
retumis apst.
1.Retos gadījumos. Reizēm.
Piemēri..mizanscēnas bija ļoti daudzveidīgas, tikai retumis tajās kaut kas atkārtojās.
1.1.reti Vietumis.
PiemēriIegriežamies pa tecinu mežā un ejam līdz sūnu kalniņam. ..Aiz kalniņa sākas.. retumis atstātās sēklu priedes.
Avoti: 6-2. sējums