rezignēt
rezignēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Ļauties rezignācijai.
Piemēri«..aiz nesaprašanās ar toreizējo apkārtni un iekšēja neapmierinājuma Emīls Dārziņš jutās dvēselē vientuļš, rezignēja...»
- «..aiz nesaprašanās ar toreizējo apkārtni un iekšēja neapmierinājuma Emīls Dārziņš jutās dvēselē vientuļš, rezignēja...»
- «Skrēja, mācījās caurām naktīm. Ko tas nu līdz,» māte rezignēja.
Avoti: 6-2. sējums