rezonēt1
rezonēt parasti 3. pers., -e, pag. -ēja; intrans.
1.fiz. Svārstīties rezonanses iedarbībā.
PiemēriSkaņas rezonē telpā.
- Skaņas rezonē telpā.
- ..viņš parausta vienu no ģitāras stīgām. Tā rezonēdama noskan kā Tatjanas atbilde - reizēm gaiši priecīgi, reizēm domīgi un skumji.
2.reti Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
Piemēri..Rēzeknē un Ludzā sākušās keramikas dienas. Šoreiz tām rezonē arī Daugavpils.
- ..Rēzeknē un Ludzā sākušās keramikas dienas. Šoreiz tām rezonē arī Daugavpils.
Avoti: 6-2. sējums