režģīties
režģīties parasti 3. pers., -ījas, pag. -ījās
1.Refl. → režģīt. Tikt režģītam.
PiemēriMātei vīšana tomēr neveicās. Striķi režģījās..
- Mātei vīšana tomēr neveicās. Striķi režģījās..
- pārn. ..[saules] stari caur liepu, kļavu un ošu lapām izraksta gājējiem pie kājām spožus vizuļus.., kas režģīdamies un mežģīdamies apložņa viņu spožos apavus..
1.1.pārn. Būt juceklīgam, neskaidram.
PiemēriEs parasti ātri aizsmoku, un tad arī vārdi sāk režģīties.
- Es parasti ātri aizsmoku, un tad arī vārdi sāk režģīties.
- Ja visas uzbangotās jūtas un domas, kas režģījās un mezglojās, būtu jāizsaka vārdiem, viņa to nespētu.
Avoti: 6-2. sējums