Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rievots
rievots -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → rievot.
2.Tāds, kura virsmā ir izveidotas rievas (1).
PiemēriRievots gumijas paklājs.
3.Rievains1.
Piemēri..ūdens dzidri ievizējās saulē, skaidrs kā lietus lāse uz raspodiņa rievotās lapas.
4.Rievains2.
PiemēriZīverta rievotā piere saraucās vēl dziļākās krunkās nekā parasti.
Avoti: 6-2. sējums