riezties
riezties parasti 3. pers., riežas, pag. riežas; refl.
1.Liekties, vērpties (piemēram, par kādu materiālu).
PiemēriDēlis sāk riezties.
2.Refl. → riezt. Riesties (1).
PiemēriEzera pusē ūdens izgulētie dobuļi pavisam sausi, kārklu spēcīgās kājas atsedzas visā tiešumā un daudzveidībā. ..Katra savādāk riezusies, īstas spēka grīstes.
Avoti: 6-2. sējums