rijība
rijība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rijīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTaimiņi, kas pieder pie lašu sugas zivīm, nereti sasniedz 1,5 m garumu un 50 kg svaru. Šo milzeņu rijība ir apbrīnojama.
- Taimiņi, kas pieder pie lašu sugas zivīm, nereti sasniedz 1,5 m garumu un 50 kg svaru. Šo milzeņu rijība ir apbrīnojama.
- Valerijs atmeta kautrību un ēda apbrīnojami daudz. Viņš pūlējās neizrādīt rijību, bet.. šķīvis sekoja šķīvim, ņuka ņukai.
- Puritāniskās māsīcas un brālēns arī netika ielūgti. Viņu programma bija zināma -.. nosodītu kāzu viesu rijību..
2.Vispārināta īpašība → rijīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKapitālisma augošā rijība nav iznīdama, un tāpat nav apturama reiz iesākusies šķiras atsvabināšanas kustība.
- Kapitālisma augošā rijība nav iznīdama, un tāpat nav apturama reiz iesākusies šķiras atsvabināšanas kustība.
Avoti: 6-2. sējums