ritmika
ritmika -as, s.
1.parasti vsk. Mācība par ritmu (parasti daiļdarbos, skaņdarbos).
2.mūz. Ritma īpatnību kopums (piemēram, skaņdarbā).
PiemēriMarša ritmika.
3.literat., val. Ritma īpatnību kopums (piemēram, valodā, tekstā, daiļdarbā).
PiemēriAndreja Upīša detaļām bagātās prozas ritmiku nav iespējams sajaukt ar Rūdolfa Blaumaņa samērā mierīgo, bet dziļi psiholoģisko vēstījumu.
4.parasti vsk. Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
PiemēriRitmikas pulciņš.
Avoti: 6-2. sējums