ritmiskums
ritmiskums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → ritmisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKustību ritmiskums.
- Kustību ritmiskums.
- Ražošanas ritmiskums.
- Cilvēka fizioloģisko funkciju norisei raksturīgs ritmiskums. Visu dzīvo organismu norišu periodiskums balstās uz miega un nomoda miju diennaktī.
- Bieži ritmiskumu [tēlotājas mākslas darbā] panāk ar vien veida formu atkārtojumu vai līniju, figūru un krāsu toņu noteiktu salikumu.
2.mūz. Vispārināta īpašība → ritmisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMarša ritmiskums.
- Marša ritmiskums.
3.literat., val. Vispārināta īpašība → ritmisks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVārsmotas valodas ritmiskums.
- Vārsmotas valodas ritmiskums.
Avoti: 6-2. sējums