riņķot
riņķot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi.
PiemēriTagad Ilga vairs nav nedroša pirmgadniecīte, kas.. starpbrīžos tik vien iedrošinās kā draudzenei pie rokas apnicīgi riņķot pa garo [skolas] gaiteni..
- Tagad Ilga vairs nav nedroša pirmgadniecīte, kas.. starpbrīžos tik vien iedrošinās kā draudzenei pie rokas apnicīgi riņķot pa garo [skolas] gaiteni..
- ..divi desmiti puišu sien pie kājām skrituļus, lai riņķotu pa asfaltu lielo tribīņu priekšā.
- Mazulis [briedēns].., gabalu paskrējis, sāka riņķot uz vietas, gaidīdams māti..
- pārn. Toreiz laikam viņš atbrauca no Tallinas. Kas lai atceras, ja atmiņā riņķo vesels karuselis ostas pilsētu..
1.1.Virzīties pa apli (dejā).
Piemēri..gleznotājs Skraida gāja dejot. Lēni viņš riņķoja mūzikas taktī ar slaidu bruneti.
- ..gleznotājs Skraida gāja dejot. Lēni viņš riņķoja mūzikas taktī ar slaidu bruneti.
- «Lai iet mežoņu deja!» ierēcās Rūjienas filistrs un sāka haotiski riņķot, maļot rokām kā vējdzirnavu spārniem un svaidot garās kājas kā pātagas.
1.2.Virzīties līkloču, bieži mainot virzienu.
PiemēriBebene kā apdullināta muša riņķo pa istabu. Kājas griežas kā tītavas - nav kur sprukt.
- Bebene kā apdullināta muša riņķo pa istabu. Kājas griežas kā tītavas - nav kur sprukt.
2.Virzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriPutnu Ceļš ir mūsu zvaigžņu pasaule. Tajā ap kādu zvaigzni, kuru sauc par Sauli, riņķo mūsu Zeme.
- Putnu Ceļš ir mūsu zvaigžņu pasaule. Tajā ap kādu zvaigzni, kuru sauc par Sauli, riņķo mūsu Zeme.
- Metās jau karsts. Dunduri riņķoja ar dobju dūkoņu ap zirgiem un pļāvēju.
- Ap lidmašīnu kā velkoņi ap okeāna kuģiem riņķoja bagāžas rati, pašbraucēji trapi.
2.1.Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
Piemēri«Tādos [miglas] apstākļos motorlaiva bez liela riska [tikt pamanītai] varēja riņķot kaut vai Roņu salas rajonā un, sagaidījusi tumsu, atgriezties atpakaļ atklātā jūrā.»
- «Tādos [miglas] apstākļos motorlaiva bez liela riska [tikt pamanītai] varēja riņķot kaut vai Roņu salas rajonā un, sagaidījusi tumsu, atgriezties atpakaļ atklātā jūrā.»
- ..[bērni] kā kumeļi riņķoja ap vecākiem un radiem.
- Asarēni riņķoja gar augiem, pabaidīja mazās zivtiņas un atkal atgriezās iepriekšējā vietā.
2.2.pārn. Nemitīgi vērsties (uz ko), piemēram, par domām, sarunām.
Piemēri..viņa [Mārtiņa] domas riņķo pa neizbēgamo burvja loku.
- ..viņa [Mārtiņa] domas riņķo pa neizbēgamo burvja loku.
- ..arvien biežāk, arvien uzticīgāk domas sāk riņķot ap mājām, ap atpūtu un mieru..
- ..viņa domas, satrauktas un izbrīnās pilnas, riņķo ap kādu sen jau aizmirstu vārdu.
3.Lidojot virzīties pa riņķa līniju, lokveidā.
Piemēri..viena lidmašīna riņķoja tieši virs rudzu lauka. Ietarkšķējās ložmetēji.
- ..viena lidmašīna riņķoja tieši virs rudzu lauka. Ietarkšķējās ložmetēji.
- Sarma atskatās. Zaļš mežs, pelēkas ēkas, dzeltenīgs ceļš. Debesīs riņķo liels putns..
- ..odi.., derdzīgi sīkdami, riņķo virs segas un gaida, kad miegā segu es nometīšu..
3.1.Virpuļot (pa gaisu) – par sniegu, lapām u. tml.
PiemēriVisu pēcpusdienu krīt lielas sniega pārslas. Tās riņķo gaisā..
- Visu pēcpusdienu krīt lielas sniega pārslas. Tās riņķo gaisā..
4.parasti 3. pers. Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
PiemēriNu viņš berzēja Franča nosalušos vaigus, ausis un pirkstus.. Labs brīdis pagāja, kamēr pamirušajos locekļos atgriezās sārtums un asinis atkal sāka riņķot.
- Nu viņš berzēja Franča nosalušos vaigus, ausis un pirkstus.. Labs brīdis pagāja, kamēr pamirušajos locekļos atgriezās sārtums un asinis atkal sāka riņķot.
- Ūdeņos pavasaris atnāca mazliet aizkavējies, jo uz sauszemes kokiem jau riņķoja sulas un mālainā augsne rūga kā labas maizes iejava.
- pārn. Var saplēst kalendāru, vecas avīzes vai savas piezīmju grāmatiņas, bet aizgājušie gadi, aizgājušās dienas tevī riņķos kopā ar asinīm..
Avoti: 6-2. sējums