robežnieks
robežnieks -a, v.
robežniece -es, dsk. ģen. -ču, s.; reti
Cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā.
PiemēriTā pienāca Jāņu priekšvakars, un kaut kur Vīteļu robežniekos jau atskanēja pirmās līgotāju dziesmas.
Avoti: 6-2. sējums