rokrocīgs
rokrocīgs -ais; s. -a, -ā
rokrocīgi apst.; reti
Tāds, kurā katrs no kādas cilvēku grupas veic atsevišķu (darba, darbības) daļu, posmu.
Piemēri«Mēs bijām astoņas mēteļu šuvējas. Darbs rokrocīgi iekārtots, un katrs paņēmiens pēc.. tarifa tiek apmaksāts.»
- «Mēs bijām astoņas mēteļu šuvējas. Darbs rokrocīgi iekārtots, un katrs paņēmiens pēc.. tarifa tiek apmaksāts.»
- Mums saka: «Ieviesiet konveijera sistēmu, strādājiet rokrocīgi, tad celsies darba ražīgums...» Bet kā nelielajās darbnīcās var ieviest rokrocīgo darbu?
Avoti: 6-2. sējums