rokrocīgs
rokrocīgs -ais; s. -a, -ā
rokrocīgi apst.; reti
Tāds, kurā katrs no kādas cilvēku grupas veic atsevišķu (darba, darbības) daļu, posmu.
Piemēri«Mēs bijām astoņas mēteļu šuvējas. Darbs rokrocīgi iekārtots, un katrs paņēmiens pēc.. tarifa tiek apmaksāts.»
Avoti: 6-2. sējums