romantiķis
romantiķis -ķa, v.
romantiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Romantisma (1) pārstāvis.
PiemēriCilvēks un maska - problēma, kas nodarbina Misē, visus romantiķus, kuru darbi pilni uguns, zobgalības, sāpju, brīvdomības, apburošas iznesības.
- Cilvēks un maska - problēma, kas nodarbina Misē, visus romantiķus, kuru darbi pilni uguns, zobgalības, sāpju, brīvdomības, apburošas iznesības.
- Daba, mīlestība un personiskās attiecības ir galvenie motīvi individuālo romantiķu lirikā.
- Kā dzejnieks un prozaiķis Jānis Poruks pēc sava pamatrakstura ir romantiķis.
2.Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere.
PiemēriLaikam esmu piedzimis par romantiķi, un tādēļ jau no bērna dienām ne tikai dabas ainavas, bet arī skati uz pilsētas jumtiem, ostu ūdeņiem.. mani spēj aizkustināt līdz sirds dziļumiem.
- Laikam esmu piedzimis par romantiķi, un tādēļ jau no bērna dienām ne tikai dabas ainavas, bet arī skati uz pilsētas jumtiem, ostu ūdeņiem.. mani spēj aizkustināt līdz sirds dziļumiem.
Avoti: 6-2. sējums