rosīgs
rosīgs -ais; s. -a, -ā
rosīgi apst.
1.Tāds, ko veic, kas noris intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi (par darbību, procesu).
PiemēriRosīgs darbs.
1.1.Tāds, kad intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi, tiek veikta kāda darbība, noris kāds process (par laikposmu).
Piemēri..rīts ataust gaišs un rosīgs..
1.2.Tāds, kas veicina, rosina intensīvu, mērķtiecīgu, parasti veiksmīgu, darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
PiemēriRosīga iztēle.
2.Tāds, kas darbojas intensīvi, mērķtiecīgi, parasti veiksmīgi (par cilvēkiem).
PiemēriKlaucāns uzceļas, ilgi mazgājas pie akas; viņš ir brīnum rosīgs, izdomājis desmit padarāmu darbu, un visi tie tagad knieš pirkstu galos.
2.1.Kustīgs, darbīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriRosīga skudru saime.
Avoti: 6-2. sējums