rosinātājs
rosinātājs -a, v.
rosinātāja -as, s.
1.Darītājs → rosināt.
2.Tas (tāds), kas ir (kādas, parasti fizioloģiskas, parādības) cēlonis. Tas (tāds), kas izraisa, veicina (kādu, parasti fizioloģisku, parādību). Ierosinātājs (2).
PiemēriTimiānu.. izmanto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli pret mutes dobuma iekaisumiem un kā ēstgribas rosinātāju.
Avoti: 6-2. sējums