rosmīgs
rosmīgs -ais; s. -a, -ā
rosmīgi apst.; reti
1.Rosīgs1.
Piemēri..jaunekļa darbīgais un rosmīgais gars liek viņam apgūt arī grāmatvedības un tautskolotāja specialitātes.
2.Rosīgs2.
PiemēriKārlis Fimbers pieder pie tiem darba rūķiem, kuriem, šķiet, skaudīgais laiks nekā nevar padarīt: allaž možs, rosmīgs, jaunu nodomu un ieceru pilns..
Avoti: 6-2. sējums