Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rosīgums
rosīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rosīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme: rosība1.
PiemēriDarba rosīgums.
2.Vispārināta īpašība → rosīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rosība (2).
Piemēri..leitnants ierunājās ar viņam nemaz nepiemītošu rosīgumu..
Avoti: 6-2. sējums