rosīgums
rosīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → rosīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme: rosība1.
PiemēriDarba rosīgums.
- Darba rosīgums.
- Iztēles rosīgums.
2.Vispārināta īpašība → rosīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rosība (2).
Piemēri..leitnants ierunājās ar viņam nemaz nepiemītošu rosīgumu..
- ..leitnants ierunājās ar viņam nemaz nepiemītošu rosīgumu..
- Kad nelaimes lielums bija skaidri redzams, Putna rosīgums noplaka.
- Tad [pievakarē] bišu rosīgums un sanešana kļuvusi daudz mērenāka.
Avoti: 6-2. sējums