rosīgums
rosīgums -a, v.; parasti vsk.
2.Vispārināta īpašība → rosīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Rosība (2).
Piemēri..leitnants ierunājās ar viņam nemaz nepiemītošu rosīgumu..
Avoti: 6-2. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi