rudenīgs
rudenīgs -ais; s. -a, -ā
rudenīgi apst.
Saistīts ar rudeni, tam raksturīgs.
PiemēriRudenīgs drēgnums.
- Rudenīgs drēgnums.
- Rudenīgs laiks.
- Rudenīgas debesis.
- Rudenīga saule.
- Rudenīga nakts.
- Rudenīgi, tumši mākoņi.
- ..aizrautīgi vēroju, ka aiz tīrumiem, pret zaļo meža aizkaru rudenīgs bērzs atgādina baltu sveci ar lielu, dzeltenu liesmu.
- Klusu bija rudenīgajos laukos. Šur tur tīrumos varēja redzēt retus cilvēkus, kas klusi rīkojās gar kviešu un miežu gubām..
- Rudenīgi smaržo zemdegas. ..vasaru še stipri deguši meži..
- pārn. ..līdz ar gadiem cilvēks top rāmāks, lēnāks un nosvērtāks. Top rudenīgāks, jo kaut kas no dabas laikagriežiem atspulgojas arī cilvēka dzīvē.
- pārn. Kad slapjās ielās rudens auka Kā dzirkstis kļavu lapas nes, Par tavu rudenīgo laimi Un savu mieru baidos es...
Avoti: 6-2. sējums