Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rudzupuķe
rudzupuķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Viengadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
PiemēriRudzupuķu vainags.
  • Rudzupuķu vainags.
  • Rudzu un kviešu laukos parastas nezāles ir rudzupuķes.., tās cēlušās Dienvideiropā un kā labības nezāle atrastas jau pāļu celtņu laikmeta graudu atliekās.
  • Ejam gar rudzu druvu, kur ežmalās zied rudzupuķes..
  • Un avoti? Daugavas krastos tie mirgoja kā koši zili rudzupuķu ziedi, ko nezināms gājējs izbārstījis piekrastē..
1.1.ģen.: rudzupuķu, adj. nozīmē. Tāds, kas pēc krāsas ir līdzīgs zilo rudzupuķu ziediem. Koši zils.
PiemēriZeķes adītas no divkārtīgas lauku dzijas. Adījumu uzsāk ar rudzupuķu zilu dziju.
  • Zeķes adītas no divkārtīgas lauku dzijas. Adījumu uzsāk ar rudzupuķu zilu dziju.
  • Es mīlu zilu krāsu visdažādākajos toņos - gaiši zilu kā debesis, rudzupuķu košo un pavisam tumšu.
Avoti: 6-2. sējums