rugājs
rugājs -a, v.
1.parasti dsk. Uz lauka palikušās nopļautās labības, parasti rudzu, nenogrieztās daļas.
PiemēriEs cērtu ar spēku resnos rudzu stiebrus.. Minna iet manā rindā kūļus siet. ..viņa aplūko savas rokas, tās ir vienās rētās sadurtas pret cietajiem rugājiem..
- Es cērtu ar spēku resnos rudzu stiebrus.. Minna iet manā rindā kūļus siet. ..viņa aplūko savas rokas, tās ir vienās rētās sadurtas pret cietajiem rugājiem..
- Ceļmalas rugājos rasas pilieni vizuļoja agrās saules staros..
- Pa rugājiem, ķepiņas vārīgi celdams, tecēja kaķis.
2.Lauks pēc labības, parasti rudzu, novākšanas. Arī rudzaine, rudzājs2.
PiemēriAiz rugāja stiepās zaļa ežas svītra. Uz ežas bija samesti no lauka novāktie akmeņi.
- Aiz rugāja stiepās zaļa ežas svītra. Uz ežas bija samesti no lauka novāktie akmeņi.
3.Pēc skūšanas atauguši samērā īsi bārdas mati.
PiemēriBārdas rugājiem apaugusi seja.
- Bārdas rugājiem apaugusi seja.
- Sirmiem rugājiem apaudzis zods.
- Tas [braucējs] bija vecāks vīrs, iesarkaniem bārdas rugājiem noaugušu zodu, zaķeni galvā..
- Arī ciemiņš.. slīpēja bārdas nazi un sūkstīdamies skuva savus grumbotos vaigus, kur.. bija sadīguši sirmi un asi rugāji.
Avoti: 6-2. sējums