rutēņi
rutēņi -u, v.
rutēnis -ņa, v.
rutēniete -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Ukraiņi, kas līdz 1918. gadam dzīvoja Austroungārijā, bet pēc 1918. gada — Cehoslovakijā un Polijā.
PiemēriIz kādas kalnu spraugas pa labi gani dzina mājup lopus. Šur tur bija saredzams pelēksvārkots veca rutēņa stāvs. Pa pagalmiem staigāja sievietes.
Avoti: 6-2. sējums