ruzgs
ruzgs -ais; s. -a, -ā
ruzgi apst.
rūzgs -ais; s. -a, -ā; retāk
rūzgi apst.
Rūsgans.
PiemēriVīrs ap piecdesmitiem. ..Ruzgas vadmalas svārki, kājās stulmu zābaki.
- Vīrs ap piecdesmitiem. ..Ruzgas vadmalas svārki, kājās stulmu zābaki.
- Tīrums caur ruzgiem rugājiem skatās uz [zelmeņa] zaļo bārdu, ko nākošgad debesīs slies viņš.
- pārn. Ruzga, bēdīga atvasara liedaga sēž uz sola.
Avoti: 6-2. sējums