Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rājiens
rājiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → rāt. Aizrādījums, pārmetums.
PiemēriTo teicis, viņš [tēvs] Krustiņu atstāja vienu, kas bij priecīgs, ka rājiens iznācis tik īss, viņš bija sagaidījis daudz garāku, daudz bargāku.
  • To teicis, viņš [tēvs] Krustiņu atstāja vienu, kas bij priecīgs, ka rājiens iznācis tik īss, viņš bija sagaidījis daudz garāku, daudz bargāku.
  • ..ja gadījās pārnest vēl mazāku [zivi] par siļķi, tad bez rājiena neiztika: «Vai tā drīkst zivis maitāt? Tādu reņģi pat kaķis kaunas mutē ņemt.»
  • Lita pabāž galvu virtuvē, bet tad steigšus mūk, - tur vecmāmiņa tik nevaļīga kā nekad. Mamma runājas ar viesiem, tai labāk neiet klāt: nepalocīsi celi, kā pieklājas, un atkal rājiens rokā.
1.1.Disciplinārsoda veids.
PiemēriDidzis pasēdēja uzgaidāmajā telpā, kamēr mašīnrakstītāja uzklikšķināja pavēli, kur viņam izteikts rājiens par neuzmanīgu apiešanos ar uguni.
  • Didzis pasēdēja uzgaidāmajā telpā, kamēr mašīnrakstītāja uzklikšķināja pavēli, kur viņam izteikts rājiens par neuzmanīgu apiešanos ar uguni.
  • Par pierakstījumiem.. pārskata datos.. ģenerāldirektoram.. izteica stingru rājienu ar ierakstu uzskaites kartītē.
Avoti: 6-2. sējums