rēgoties
rēgoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; reti
1.Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam; būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
PiemēriUn, kad uzkāpjam kalnā, mūsu priekšā piena baltā miglā rēgojas tumši ēku jumti.
1.1.Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
PiemēriVējš brīvi putināja Komūnām laukuma smiltis, spokaini rēgojās Iekšrīgas drupas..
1.2.sar. Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) — par cilvēkiem.
PiemēriIeraudzījis, ka tēvam līdzi lielais grozs, Kārlis saminstinājās un klusi iejautājās: «Vai kas noticis?» - «Ejam uz mežu, nav te ko rēgoties!»
2.Rasties (iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml.) redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
PiemēriSkolā viņam diez kā nepatika vēsture - pagātnes cilvēki un notikumi tajā rēgojās miglaini blāvi, it kā caur apsvīdušu stiklu.
Stabili vārdu savienojumiRēgoties (acu) priekšā (arī acīs).
Avoti: 6-2. sējums