rūtojums
rūtojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → rūtot [1].
2.Raksts, ko veido rūtis (1).
PiemēriAizkara rūtojums.
- Aizkara rūtojums.
- Sīks rūtojums.
- 19. gadsimta vidū un otrajā pusē brunču audumos izplatījās arī dažādi rūtojumi.
- Sedziņā galvenais raksts rūtojumā šūts pītā krusta dūrienā..
- Es bezbēdīgs lēkāju viņiem [vecākiem] apkārt uz vienas kājas ietves cementa rūtojumos.
Avoti: 6-2. sējums