rūtots
rūtots -ais; s. -a, -ā
rūtoti apst.
1.Divd. → rūtot [1].
2.Rūtains.
Piemēri..tu man uzdāvināji rūtotu galvas lakatiņu.
- ..tu man uzdāvināji rūtotu galvas lakatiņu.
- Viņš izvilka brūni pelēku, rūtotu mutautu..
- Arī spēles «tīrais laiks» pie rūtotajiem [dambretes] galdiņiem ir piecas reizes ilgāks [nekā hokejā]..
3.reti Tāds, kam ir rūtis (2).
PiemēriSētas māja aizaugusi vīnstīgām. Gaisma spīd caur nodzeltējušu lapu rakstiem un sīki rūtotu logu kvadrātiem.
- Sētas māja aizaugusi vīnstīgām. Gaisma spīd caur nodzeltējušu lapu rakstiem un sīki rūtotu logu kvadrātiem.
Avoti: 6-2. sējums