Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sājš
sājš -ais; s. -a, -ā
sāji apst.
1.Tāds, kam ir nepatīkami sūra, rūgta garša. Arī bezgaršīgs, novadējies. Sūrs, rūgts (par garšu).
PiemēriSāja putra.
2.Tāds, kam trūkst izteiksmības, asprātīguma (piemēram, par vārdiem, izteicieniem). Arī garlaicīgs, neinteresants.
PiemēriKo vien mēs dziedam: auksts un sāļš; - Mums vielas trūkst, - viss vecs un vājš...
2.1.Tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu).
PiemēriDrūmos un nezin kāpēc naidīgi sarkastiskos vārdus pavadīja tādi paši smiekli. Harijs nekā nesaprata. Garākās sarunās nevēlējās ielaisties, sāji pasmaidīja, devās kārtot dokumentus.
2.2.Tāds, kurā izpaužas nepatika (piemēram, par sejas izteiksmi). Nepatīkams (piemēram, par psihisku stāvokli).
PiemēriPudeli paķēra otrs. Bet, tiklīdz pielika pie mutes, tūlīt atrāva nost un sāji saviebās.
Avoti: 7-1. sējums