sājums
sājums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sājš1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..pēc brīža sviedri plūda atkal. Tie spiedās mutē, un Janka sajuta pretīgu Sājumu.
- ..pēc brīža sviedri plūda atkal. Tie spiedās mutē, un Janka sajuta pretīgu Sājumu.
- Gaisā strāvoja saceltu putekļu mutuļi, plūsmoja sviedru sājums..
Avoti: 7-1. sējums