Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sīkpilsonisks
sīkpilsonisks -ais; s. -a, -ā
sīkpilsoniski apst.
1.Saistīts ar sīkpilsonību, tai raksturīgs.
PiemēriSīkpilsonisks uzskats.
  • Sīkpilsonisks uzskats.
  • Viņa sieva augusi sīkpilsoniskā vidē. Tagad, tikusi pie bagātības, viņa vēl nav apguvusi visa sava stāvokļa privilēģijas..
  • Mākslas skolā es nebiju ne pirmais, ne labākais, jo mani kavēja tieši šī sīkpilsoniskā izcelšanās, neizkoptās gaumes seklums, jūrmalnieciskās sadzīves aprobežotība.
1.1.pārn. Tāds, kurā izpaužas aprobežotas intereses, šaurs redzesloks.
PiemēriEkonomiski panīkušajās pilsētiņās, kur valdošais bija sīkpilsoniskais gars, robeža bija galvenais starpgadījumu avots.
  • Ekonomiski panīkušajās pilsētiņās, kur valdošais bija sīkpilsoniskais gars, robeža bija galvenais starpgadījumu avots.
  • Sīkpilsoniskā necieņa pret fizisko darbu vēl joprojām šur tur manāma.
Avoti: 7-1. sējums