sīpoliņš
sīpoliņš -a, v.
1.Dem. → sīpols.
2.Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem plakaniem, dzeltenīgiem, cietiem, saldskābiem augļiem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
Piemēri«Tev, bet cik ābeļu mums pēc četrdesmitā gada ziemas vēl ir atlicis? - Divas pusnīkušas [baltās] dzidrās un viens sīpoliņš.»
2.1.Šīs šķirnes ābeles auglis.
PiemēriSalīkušajās, apsūnojušajās ābelēs kā zeltaini un sārti ziedi karājās nenovāktie sīpoliņi un pepini.
Avoti: 7-1. sējums