sīpols
sīpols -a, v.
1.Sīpolu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem).
PiemēriDārza sīpols.
1.1.Šī auga pazemes daļa, ko lieto uzturā.
PiemēriPēc garšas īpašībām sīpoli iedalāmi saldajos, pussīvajos un sīvajos sīpolos.
Stabili vārdu savienojumiSīpolu mizas. Sīpolu sitenis. Sīpolu virtene.
2.dsk.; bot. Viendīgļlapju dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, kam pazemes daļās ir sakneņi, sīpoli (3), bumbuļsīpoli un kam ziedi ir čemuros, kurus sedz divas vai trīs seglapas.
3.bot. Vasas pārveidne — īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
PiemēriPlaši lieto augu pavairošanu ar sīpoliem. Tā pavairo virtuves sīpolus, ķiplokus, daudzas dārza un istabas puķes.
4.anat. Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
PiemēriMati nosirmo,.. kad mata sīpolā attiecīgs iecirknis pārstāj ražot pigmentu.
Avoti: 7-1. sējums